Ātra rakstīšana nav ātri pirksti. Viens taustiņa piespiediens visiem aizņem apmēram tikpat daudz laika, un treniņš to gandrīz nemaina. Mainās trīs citas lietas, un uz šīm trim balstās viss pārējais kurss.
Pirmkārt, kustības pārklājas. Ja nākamais burts pieder otrai rokai vai citam pirkstam, šis pirksts var jau doties ceļā, kamēr iepriekšējais vēl spiež. Divas kustības daļēji notiek vienlaikus, un iegūtais laiks nāk tieši no šīs pārklāšanās. Tāpēc roku maiņas vārdi iet ātri, bet viena pirksta virknes lēni: tajās nav ko pārklāt.
Otrkārt, iemācītas virknes. Pieredzējis rakstītājs nedomā par atsevišķiem burtiem. Roka biežus burtu pārus un veselus īsus vārdus izpilda kā vienu iemācītu kustību, līdzīgi kā mūziķis nedomā par atsevišķām notīm. Tāpēc burtu pāri un biežie vārdi dod vairāk nekā atsevišķu burtu dauzīšana: tu iemācies nevis ātrāku piespiedienu, bet virkni, kas vairs nav jāsaliek.
Treškārt, kur tu skaties. Katru reizi, kad acis ceļo no ekrāna uz tastatūru un atpakaļ, zūd laiks un arī vieta tekstā. Tieši tā ir aklās rakstīšanas būtība: taustiņš nav jāmeklē. Kad rokas ir uz pamatrindas, katrs burts vienmēr ir vienā attālumā, un roka to zina, neskatoties.
Kļūdas maksā vairāk nekā lēnums. Kļūdas labošana aizņem vairākas reizes ilgāku laiku nekā pareiza burta uzrakstīšana, jo kļūda jāpamana un jāizdzēš, un tad vieta jāatrod no jauna. Tāpēc precizitāte ir ātruma priekšnoteikums, nevis tā pretstats.
Ko gaidīt. Sākumā ātrums aug strauji, tad ilgi paliek uz vietas, un tas ir normāli: roka mācās virknes, kuras pulkstenis vēl nevar parādīt. Uzlabojums nāk no īsiem regulāriem treniņiem, nevis no viena gara vakara. Un lielākais ieguvums ir tam, kurš turas pie pareizā pirkstu sadalījuma arī tur, kur nepareizs pirksts tobrīd būtu ātrāks.
Ja sāc no nulles, sāc ar pamatrindu un ej pa sarakstu pēc kārtas. Ja jau raksti un gribi rakstīt ātrāk, visnoderīgākās ir viena pirksta virknes, burtu pāri un biežie vārdi. Pārējās nodarbības ir sarakstā zemāk.